Eiropas Kosmosa aģentūra ir paziņojusi par saviem plāniem nākamajiem 30 gadiem

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) ir izvēlējusies galveno zinātnes misiju tēmas laika posmam no 2035. līdz 2050. gadam. Pagājušajā nedēļā, dažas dienas pēc tam, kad NASA paziņoja par diviem gaidāmajiem misijas uz Venēru, ESA apstiprināja savu nodomu palaist EnVision orbiteru uz to pašu planētu. Eiropas kosmosa izpētes nākotne ir redzama līdz 2050. gadam.

Laika posmā no 2035. līdz 2050. gadam plānotās misijas būs lielas vadošās misijas, kas ir L klases misijas, kuras parasti tiek palaistas reizi 10 gados. Bet tagad runa ir par diviem epizodisku misiju cikliem, no kuriem viens saucas Cosmic Vision un otrs, kas iezīmē gadsimta vidu, Voyage 2050.

Nesenajā aģentūras konferencē zinātnes programmas komiteja paziņoja par trim L klases misijām izvēlētajām tēmām: Saules sistēmas milzu pavadoņu izpētes turpināšana, mēreno eksoplanetu novērošana un agrīnā Visuma pirmo struktūru evolūcijas izpēte.

Pirmā no šīm tēmām turpina planētu satelītu izpētes tendenci, ko jau iezīmējušas dažas Amerikas un Eiropas L klases misijas, kuru palaišana ir paredzēta nākamajā gadā. Jo īpaši tā ir Eiropas misija JUICE (JUPiter Icy), kuras mērķis ir Jupitera pavadoņu izpēte, kas tuvākajās desmitgadēs paplašināsies ar misijām, kas pārsniedz Jupiteru un ir veltītas Neptūna un Saturna pavadoņiem. Šajos plānos ietilpst piezemētāja vai drona nosūtīšana uz Saturna mēnesi piecu gadu laikā Titāns. Tā kā daži no šiem satelītiem ir paredzams pazemes okeāns, astrobiologi uzskata, ka tur varētu būt dzīvība.

Līdz 2050. gadam Eiropas aģentūras uzmanības centrā nonāks eksoplanetas ar mērenu klimatu. Planētas ārpus Saules sistēmas ir īpaši cietas super zeme, var kļūt par informācijas avotu, lai izprastu planētu evolūciju un novērtētu dzīvības pastāvēšanas iespēju kaut kur citur, nevis Zemē.

Eiropas Kosmosa aģentūrai jau ir zondes eksoplanetu izpētei. Tie ir Cheops, kas tika palaists 2019. gadā, Platons, kas tiek gatavots palaišanai 2026. gadā, un Ariels, kura palaišana ir paredzēta 2029. gadā. Papildu misijām būtu jānodrošina augstāks novērojumu līmenis elektromagnētiskā spektra vidējā infrasarkanajā reģionā, kas ļaus iegūt skaidrākus datus par eksoplanetu atmosfēru tiešajos novērojumos un ārpus eksoplanetu robežām redzēt protoplanētu diskus un citas struktūras, kas liecina par galaktiku veidošanos.

Lasi arī:

• Pirmo reizi NASA parādīja raķeti, kas nosūtīs astronautus uz Mēnesi
• NASA Perseverance rover ir sācis savu pirmo zinātnisko misiju Marsa ezera krāterī