Ģeologi no Britu Kolumbijas universitātes Brendana Dika vadībā ir izmantojuši savas zināšanas planētu veidošanā, lai palīdzētu zinātniekiem identificēt eksoplanetas, kas varētu uzturēt dzīvību. Astronomi ir identificējuši vairāk nekā 4 eksoplanetu, citas gaida apstiprinājumu. Dažas no šīm planētām riņķo ap zvaigznēm zonā, kas tiek uzskatīta par apdzīvojamu un spēj uzturēt dzīvību.
Diks saka, ka jebkuras eksoplanētas atklāšana ir aizraujošs darbs, taču galvenais, ko zinātnieki vēlas uzzināt, atklājot jaunu eksoplanetu, ir tas, vai starp tām ir mazākas Zemes tipa planētas ar dzelzs kodoliem. Šīs planētas parasti atrodas apdzīvojamās zvaigznes zonā, ap kuru tās riņķo, pareizā attālumā, lai uz to virsmas uzturētu šķidru ūdeni.
Interesanti arī: Atklājums uz Mēness: virszemes ūdens uz saules apspīdētām vietām
Lai gan šāda planētu meklēšana ir labs veids, kā sakārtot tūkstošiem planētu kandidātu, ar vienkāršu riņķošanu šajā zonā nepietiek, lai garantētu apdzīvojamību. Zinātnieki uzskata Marss, kas riņķo apdzīvojamajā Saules zonā, bet viss ūdens uz tās jau sen ir izžuvis. Diks saka, ka ģeoloģiskā informācija par šo akmeņaino planētu varētu ietekmēt meklēšanas apgabala sašaurināšanos.
Pētījuma rezultāti liecina, ka, ja zinātnieki zina planētas apvalkā esošā dzelzs daudzumu, viņi var paredzēt, cik bieza būs garoza un vai tajā varētu būt šķidrs ūdens un atmosfēra. Tas ir precīzāks veids, kā identificēt jaunas Zemei līdzīgas planētas, nekā paļauties tikai uz to atrašanās vietu apdzīvojamajā zonā.
Ģeologi saka, ka planētas ar lieliem kodoliem veido plānākas garozas, bet planētas ar mazākiem kodoliem veido biezākas, ar dzelzi bagātas garozas, piemēram, uz Marsa. Zemes garozas biezums noteiks, vai tā atbalsta plātņu tektoniku un cik daudz ūdens un atmosfēras tajā var būt. Ūdens un atmosfēras biezums ir mūsu pazīstamās dzīves atslēga.
Lasi arī:
- 10 ģeoloģiskie atklājumi, kas mūs šokēja 2020. gadā
- Ģeologi modelē Marsa augsnes apstākļus, lai nākotnē stādītu Marsu