Kā vēsta dažādi starptautiskie mediji, nesenie plūdi Kahovskajas dambja pārrāvuma dēļ varētu kļūt par tikpat nopietnu ekoloģisku katastrofu kā Černobiļa 1986.gadā.
Pēc Krievijas militārpersonu terora akta pie Kahovas dambja pie Dņipro upes Ukrainā ekologi un zinātnieki visā pasaulē runāja par incidenta iespējamo ietekmi uz vidi. Kāds bijušais Ukrainas ministrs pat nodēvēja dambja pārrāvumu par valsts lielāko vides katastrofu kopš Černobiļas kodolkatastrofas 1980. gados.
Atgādināšu, ka pēc viena no pasaulē lielākajiem dambjiem nojaukšanas Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, kā ziņo Guardian, sasauca Drošības padomes ārkārtas sēdi. Valsts prokuratūra šobrīd izmeklē iespējamu "ekocīda" lietu.
Kā norāda The Guardian aptaujātie eksperti, nesenā incidenta seku nopietnība būs atkarīga no ūdens daudzuma, kas izplūdis no dambja, un barjeras bojājuma pakāpes. Tomēr situācija jau ir pārvietojusi tūkstošiem cilvēku, appludinājusi nacionālos parkus un apdraudējusi ūdens piegādi miljoniem. Sliktākajā gadījumā tam var būt ilgtermiņa sekas Zaporožjes atomelektrostacijai, kas ir lielākajai Eiropā, un Melnās jūras piesārņojumam ar bīstamiem agrotoksīniem un naftas ķīmijas produktiem.
Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras tvītu, viņu eksperti Zaporožžijā, kas atrodas 160 km augšup pa straumi, rūpīgi uzrauga situāciju. Viņi apliecināja sabiedrībai, ka atomelektrostacija nerada tūlītējus draudus drošībai, jo dzesēšanas baseini pašlaik ir pilni. Taču, ja rezervuārs aiz dambja nākotnē būtiski izžūs, var rasties problēmas ar dzesēšanas sistēmas uzpildīšanu un dīzeļa ģeneratoru iedarbināšanu.
«Tas skars Rumāniju, Gruziju, Turciju un Bulgāriju. Tas būs kaitīgi visam reģionam", - sacīja bijušais Ukrainas ekoloģijas ministrs Ostaps Semeraks. "Mūsu valdība ir paziņojusi, ka šī ir lielākā vides katastrofa Eiropā pēdējo desmit gadu laikā, un es domāju, ka tā varētu būt lielākā Ukrainā kopš Černobiļas 1986. gadā.", viņš pievienoja.
Pēc Zelenska teiktā, HES mašīntelpa jau ir iegrimusi zem ūdens, kā rezultātā tika zaudētas 150 tonnas rūpniecisko smērvielu. Šis incidents, visticamāk, nodarīs nopietnu kaitējumu ūdens organismiem, tostarp zivīm, vēžveidīgajiem un citām sugām, un izjauks to dzīvotnes. Turklāt sagaidāms, ka tas negatīvi ietekmēs ekoloģiski nozīmīgos nacionālos parkus, piemēram, Ņižņijdņipro, Kamianskas Siču, Svjatoslavu Beloberižju, Melnās jūras biosfēras rezervātu (UNESCO biosfēras rezervāts) un Kinburnas kāpas reģionālo ainavu parku.
Turklāt mediji vēstīja, ka mīnas tiks pārvietotas un slēptas ar dubļiem, kas apgrūtinās to atrašanu un neitralizāciju. "Tā ir [milzīga] katastrofa, taču ir pāragri novērtēt tās ietekmi, un ir grūti to salīdzināt ar to, kas notika iepriekš.", - teica Deniss Cucajevs no Greenpeace Centrālās un Austrumeiropas.
Lasi arī: