Amerikāņu zinātnieki uzskata, ka viņi ir bijuši liecinieki neliela meteoroīda ietekmei uz Merkura virsmu. To bija iespējams izdarīt, pateicoties orbitālās misijas datu analīzei MESSENGER (MERcury Surface, Space Environment, GEochemistry and Ranging), kas pabeidza šīs planētas izpēti pirms sešiem gadiem.
21. gada 2013. decembrī FIPS ātrgaitas plazmas spektrometrs uz zondes klāja, kas lidoja 5300 kilometru augstumā virs planētas Saules puses, fiksēja ārkārtīgi augstu nātrija un silīcija jonu saturu saules vējā. Zinātnieki pamanīja, ka šie joni lidoja šauri fokusētā starā, gandrīz vienā virzienā un ar tādu pašu ātrumu. Tas viss norādīja zinātniekiem, ka joni tikai nesen tika iemesti planētas retinātajā eksosfērā meteoroīda trieciena rezultātā uz tās virsmu.
Analizējot jonu stara parametrus, viņi atklāja, ka meteorīds ir diezgan mazs - apmēram metra diametrā, bet pietiekams, lai vielas joni tiktu izmesti tādā augstumā. "Spēcīga meteoroīdu ietekme var pacelt no virsmas milzīgu daudzumu vielas, īslaicīgi pārsniedzot visas dzīvsudraba eksosfēras masu," saka Džeimijs Jasinskis, Nature Communications publicētā pētījuma autors. Pēc zinātnieku domām, šis atklājums bija pirmais novērojums vēsturē, kad meteoroīds nokrīt uz citas planētas virsmas, iepriekš tie tika novēroti tikai uz Zemes un Mēness.
Pēc astronomu domām, šis ķermenis varēja būt no Enkes komētas astes, kurai Merkurs bija pagājis garām nedēļu iepriekš, taču tas, visticamāk, bija asteroīds, kas Saules sistēmā ielidoja no Galvenās asteroīdu jostas.
Lasi arī: