Singapūras Nacionālās universitātes inženieri ir izstrādājuši jaunu metodi dabasgāzes pārvēršanai cietā veidā, kas atvieglo un drošāku tās uzglabāšanu un transportēšanu. Materiāla pārveidošanai no gāzes par cietu ir nepieciešamas tikai 15 minūtes un jāizmanto maztoksiski maisījumi. Jaunā konversijas metode ir nozīmīga, jo, lai gan daudzas valstis visā pasaulē atsakās no fosilā kurināmā, dabasgāze joprojām tiek plaši izmantota lielākajā daļā pasaules valstu.
Dabasgāze bieži tiek pārvērsta šķidrumā, lai ar to būtu vieglāk strādāt, taču pārveidošanas procesam nepieciešama ārkārtīgi zema temperatūra, ap -162 grādiem pēc Celsija. Pētnieki atzīmē, ka daba jau noteiktos apstākļos pārveido gāzi cietā vielā. Dabasgāzes molekulas var nokļūt ūdens molekulu "būros", veidojot gāzes hidrātus vai degošu ledu.
Tomēr dabā šis process var ilgt miljoniem gadu. Pētnieki paātrināja procesu, sakot, ka tas bija ātrākais konversijas laiks. Izrāviena atslēga ir aminoskābe L-triptofāns, kas palielina reakcijas ātrumu un ātrāk aiztur vairāk gāzes cietos hidrātos. Viss process aizņem 15 minūtes, vairāk nekā divas reizes ātrāk nekā pašreizējie standarti.
Iegūto cieto materiālu ir ērtāk un drošāk uzglabāt un transportēt. Gāze, tāpat kā ledus bluķis, saspiežas 90 reižu vairāk par savu tilpumu, ir sprādziendroša un pietiekami stabila, lai to varētu uzglabāt parastā saldētavā -5 grādu temperatūrā pēc Celsija. Šī metode prasa arī mazāk toksisku piedevu nekā parasti.
Process ir pārbaudīts tikai laboratorijā, bet komanda plāno veikt eksperimentu, lai dienā apstrādātu aptuveni 220 mārciņas gāzes. Galu galā komanda cer paplašināt procesu līdz rūpnieciskai lietošanai.
Lasi arī:
- Apvienotā Karaliste meklē vietu pasaulē pirmajai komerciālajai kodolsintēzes spēkstacijai
- ASV sāk pārdot elektromobili, kam nav nepieciešama uzlāde