Pētnieki atklāja, ka ar fosforu bagāti putekļi, kas izpūsti virs ledus, var būt šīs parādības atslēga.
Grenlandes ledus sega ir otrā lielākā pasaulē. Saskaņā ar Nacionālā sniega un ledus datu centra (NSIDC) datiem tā platība ir aptuveni 1,71 miljons kvadrātmetru. km Tomēr tagad ledus sega pastāvīgi kūst un katru gadu zaudē 500 miljardus tonnu ledus, iepriekš ziņoja Live Science.
Tāpēc tumšā zona rada bažas. Vasaras mēnešos daļa ledus segas rietumu daļas maina krāsu no spilgti baltas uz tintes pelēku, jo virspusē zied aļģes. Kopš 2000. gada šis zieds ir kļuvis lielāks, izraisot tumšās zonas paplašināšanos, teikts pētnieku paziņojumā.
Tumšāks ledus samazina tā albedo – saules gaismas daudzumu, ko tas atstaro atpakaļ kosmosā – un liek ledus loksnei absorbēt vairāk siltuma. Tomēr tas, kas izraisa šo aļģu ziedēšanu, līdz šim ir palicis noslēpums.
"Mēs redzam daudz atšķirību ziedēšanā, kas veidojas uz ledus segas virsmas," sacīja Dženīna Makkatšona, Ontario Vaterlo universitātes mikrobioloģe un vadošā autore jaunam pētījumam, kurā aprakstīti dati. "Mēs vēlējāmies labāk izprast, kas liek viņiem augt," viņa stāstīja Live Science.
Ziemas mēnešos Arktikā ledus aļģes, kas galvenokārt sastāv no Ancylonema nordenskioeldii un ģints sugas Mezotēnijs, kas paliek miera stāvoklī dziļi zem ledus. Pavasarī, ledus kūstot, šīs aļģes lēnām migrē uz virsmu. Kad tie sasniedz virsmu, arktiskā vasara nodrošina XNUMX stundu saules gaismu fotosintēzei un augšanai. Aļģes parasti ir zaļas, taču, pakļaujot to pastāvīgai saules gaismai, tās rada tumšas krāsas saules aizsargkrēmu, lai pasargātu sevi no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes. Tas padara ledu tumšāku un, ironiskā kārtā, liek tam absorbēt vairāk saules gaismas.
Taču ar saules gaismu vien nepietika, lai izraisītu plaši izplatīto ziedēšanu, ko novēroja pētnieki.
Pēc tam, kad pētnieki analizēja no virsmas ņemtos paraugus, "kļuva skaidrs, ka fosfors ir vissvarīgākā barības viela aļģēm," Live Science pastāstīja pētījuma līdzautors Džims Makveids, klimata zinātnieks no Līdsas universitātes Anglijā.
Grenlandē fosfors nāk no hidroksilapatīta – fosfātu minerāla, kas satur arī kalciju, skābekli un ūdeņradi –, kas tiek pārnests pa ledu kā putekļi no atklātiem pamatiežiem. Klimata pārmaiņām sasildot atmosfēru, atklātie akmeņi kļūst sausāki un vēji pastiprinās."
Kūstošais ledus apgabalā atklāj arī vairāk ar hidroksilapatītu bagātu iežu, palielinot pieejamo fosfora daudzumu. Tādējādi aļģu ziedēšana ir daļa no pozitīvas atgriezeniskās saites cilpas: pastiprināta ledus kušana izraisa lielāku fosfora izplatību, kas stimulē aļģu augšanu, kas savukārt vēl vairāk palielina ledus kušanu.
Taču tagad, kad zinātnieki pilnībā izpratuši tumšās zonas fenomenu, viņi varēs precīzāk prognozēt, cik ātri kūst Grenlandes ledus sega.
Lasi arī: