Pētnieki laboratorijā ir izveidojuši miniatūru supernovas triecienviļņu versiju, lai atrisinātu seno kosmosa noslēpumu.
Kad zvaigznes mirst un kļūst par supernovu, tās rada triecienviļņus, kas izstumj Visumā lielas enerģijas daļiņas. Viļņi darbojas gandrīz kā paātrinātāji, spiežot daļiņas tik spēcīgi, ka to ātrums tuvojas gaismas ātrumam. Tomēr zinātniekiem vēl ir precīzi jāsaprot, kā un kāpēc triecienviļņi paātrina daļiņas.
"Šīs ir aizraujošas sistēmas, taču tās ir grūti izpētīt to attāluma dēļ," sacīja Frederiko Feuse, Enerģētikas departamenta SLAC Nacionālās paātrinātāju laboratorijas vecākais zinātnieks, kurš vadīja pētījumu.
Lai labāk izpētītu kosmiskos triecienviļņus, zinātnieki tos atjaunoja uz Zemes.
Fuze un viņa kolēģi strādāja, lai izveidotu ātru difūzu triecienvilni, kas varētu atdarināt supernovas vilni. Pētnieki "šāva" jaudīgus lāzerus uz oglekļa loksnēm, lai izveidotu divas plazmas plūsmas, kas vērstas viena pret otru. Kad plazmas plūsmas sadūrās, tās radīja "supernovai līdzīgu" triecienvilni, teikts paziņojumā. Eksperimenta laikā tika veikti novērojumi, izmantojot optiskās un rentgena tehnoloģijas.
- Orbital Science izstrādās apdzīvojamu moduli Mēness stacijai
- Īpaši spilgts pulsārs pamostas blakus Piena Ceļam pēc 26 gadus ilgas snaudas
Zinātnieki ir apstiprinājuši, ka trieciens spēj paātrināt elektronus gandrīz līdz gaismas ātrumam. Tomēr joprojām ir noslēpums, kā tieši tas notiek, kas pamudināja pētniekus pievērsties datorsimulācijām. "Mēs nevaram redzēt detaļas par to, kā daļiņas iegūst enerģiju pat eksperimentos, nemaz nerunājot par astrofiziskiem novērojumiem. Tagad ir simulācijas laiks," sacīja Anna Grassi, jaunā pētījuma līdzautore.
Grasi radītie datormodeļi atklāja iespējamo skaidrojumu: turbulenti elektromagnētiskie lauki triecienviļņa iekšpusē var paātrināt elektronus līdz norādītajam ātrumam.